"Nekad nav par vēlu nākt pie prāta un gudrības, tomēr, ja patiesā atskārta nāk vēlu, vienmēr ir daudz grūtāk to izmantot."
/I.Kants/

Šodien ejot laukā no universitātes, nesteidzīgi pļāpajot ar kursabiedreni, nejauši skatiens apstājās pie, manuprāt, ļoti netipiski ikdienišķa skata, kuru vērojot izlauzās vārdi-nu gandrīz vai pēc eksotikas izskatās. Uz soliņa pretī mūsu universitātei sēdeja tipisks tā saucamais miskastnieks,no kura pa gabalu oda tā ka elpa aptrūkās, apģērbs izdilis,netīrs, bet pats svarīgākais kas neļāva man vienaldzīgi paiet garām bija tas ka viņš rokās turēja biezu grāmatu, kurā kā likās ir iegrimis lasot. Varbūt esmu pārāk mietpilsoniska..nezinu, bet šis skats mani visnotaļ izbrīnīja.