sasmērējušās varbūtības streiko pašas savās labirintu variācijās.
vai laime kura iegūta tukšas vizualizēšanas ceļā ir vērtīga/pilnīga? vai tā kādreiz iedēstīs saknes realitātes augsnē?
cilvēka prāts ir kā visums. tajā var grimt,nirt,zvaignes lasīt un sūdus mēzt...
bet cik liela ir robeža starp prāta radīto un realitātē esošo?
un no kurienes rodas prātā noteiktās sapņu konstrukcijas? no vēlmēm..
bet no kurienes rodas vēlmes? kapēc tās ir tik neizsīkstošas?neremdināmas?
bet dažreiz cilvēkam pašam nemaz to nevēloties, vismaz apziņā viņš vēl nav spējis konkrēto ainu definēt, kad tā jau paguvusi tur neizdzēšami ieķerties
es nesaprotu...evolūcijas un progresa ceļā ir notikušas tik daudz vērienīgas pārmaiņas jebkurā jomā kas saistītas ar cilvēka darbību..bet kādēļ pamatvērtību krīzes (mīlestība,ģimenes) nemainās?
skip to main |
skip to sidebar
