atkārtot
atkārtot
atkārtot
atkārtot
tā nebija nevienas pasaules miza.
bija vairāk nekā īstenība
cilvēki parādās kā nepieciešamība
un paceltās acis iznīcina
vai arī nav itin nekā.
Trekna eksistence.
drūma un slimīga
plūda lejā divas sejas
un klātbūtnes sapņi zaudēja robežas
pasaule atradās visur
un smaids plosīja debesis.
Palikt sākotnējā pagātnē vairs nav iespējams.
