dažreiz rītos stipri līst

"...Mēs visi esam - lietus kādā lielā upē. Upe tek savos krastos, viņa ir tecējusi gadu simteņiem. Ko nozīmē viena lāse lietus upē? Tās dēļ upe savus krastus nelauzīs. Lāse svaiga, dzīvinoša lietus....vai lāse samazgu ūdens...
es nezinu.
Kad upe būs pilna, līdz malām pilna. Varbūt tad patiešām pietiks vienas lāses krasta laušanai, jauna ceļa radīšanai?"
/Arveds Vīrlaids "Mežos vēl brīvība elpo"/

vēroju ielu caur loga stiklu un žņaugāju papīra strēmeles, kuras ir pilnas ar izmisumu. No caurajām debesīm putni manās acīs spiežas.
peļķēs mākoņu viļņi virpuļos griežas un sirdī bezgalīgu ilgu tukšā laiva peld...