Alive Out of Habit.

Man šķiet, ka esmu tik mehāniska, kā robots vai vēl ļaunāk, kā aizmidzis zombijs..
balansēšana, kritumi, kāpumi, prieks,bēdas-šīs mūžīgi viena otru nomainošās perifērijas...
un es nezinu kas ir īsts.
Man tik ļoti ir vajadzīgas tās sapratnes acis.
un nenormāli alkstu sauju tiko norautu, sulīgu zemeņu, karstā vasaras dienā ^^