Frank Gehry

šodienas atklājums - Frank Gehry un viņa novatoriskā arhitektūra

jā

lūv

Today's Multiple Choice Thought
There is no place where a loving touch so completely compensates for an unskilled hand as in:
a. the bedroom
b. the nursery
c. the garden
d. all of the above.
I guess, when you get down to it, a loving touch compensates for an unskilled hand about everywhere except in an airplane cockpit. ~Robert Brault

over and over

"Jo nevis tas ir laimīgs, kuru pūlis uzskata par tādu un, kura rokās ir satecējis daudz naudas,
bet tas, kuram viss labums ir viņa dvēselē – taisnais, cildenais vīrs,
kas nezina nevienu, ar kuru gribētu mainīties vietām,
kam skolotāja ir pati daba, kuras likumiem viņš piemērojas, un kas dzīvo, kā viņam liek,
kam nekāds spēks neatņem viņa labumus, kas ļauno vērš labumā,
kas drošs savos spriedumus, nesatricināms un bezbailīgs,
ko zināmi spēki var gan satraukt, bet neviens nemusina,
ko liktenis, ar vislielāko sparu raidīdams savu bīstamāko bultu, nevis ievaino, bet tikai ieskrambā un arī tikai reti."
/ Seneka/

all in one breath

bet lūk, tāda uztveres sfēra ir pagalam saistoša un mūsdienās pavisam netipiska, viennozīmīgi reti manāma--->
"Kāds aizvainojis Budu. Viņa skolnieks Ananda teicis tam:
Man bija tādas dusmas! Bet tu klusēji. tev vismaz vajadzēja ļaut man ko teikt, es būtu nolicis viņu vietā.
Buda teicis:
Tu mani pārsteidz. Vispirms mani pārsteidza viņš, pēc tam - tu. Viss ko viņš teic, pavisam nav būtiski. Tas nekādi nav saistīts ar mums. Kāpēc pievērst tam uzmanību? bet tu pārsteidz mani vēl vairāk: Tu esi tādās dusmās! Tu izskaties pilnīgi aizkaitināts. tas ir muļķīgi. Kapēc gan sodīt sevi par kāda cita kļūdu? Tu sodi pats sevi. Nomierinies. Dusmas ir nevajadzīgas, tās ir kā uguns. Kapēc tu dedzini savu dvēseli? Ja viņš ir izdarījis kādu kļūdu, kapēc tu sodi par to sevi?"

Alive Out of Habit.

Man šķiet, ka esmu tik mehāniska, kā robots vai vēl ļaunāk, kā aizmidzis zombijs..
balansēšana, kritumi, kāpumi, prieks,bēdas-šīs mūžīgi viena otru nomainošās perifērijas...
un es nezinu kas ir īsts.
Man tik ļoti ir vajadzīgas tās sapratnes acis.
un nenormāli alkstu sauju tiko norautu, sulīgu zemeņu, karstā vasaras dienā ^^

now that i know.

Ošo saka ka: "Reakcija nāk no domām, no pagājušā, atsaukšanās no sapratnes, tā vienmēr ir tagadnē." un "Jūs domājat-jūs nesaprotat. Kad rodas sapratne,domāšana zūd."

Need Some Time To Wake Up

Kāds kaut ko dara, un es reaģēju tā itkā kāds būtu manī nospiedis podziņu. Kāds mani aizvaino un es kļūstu nikna - tā ir bijis agrāk, tā ir bijis tik bieži. Gandrīz vai sanāk ka es pati būtu pārvērtusies par podziņu, kuru kāds nospiežot pretī saņem tādu vai citādu emociju.
tā ir. es to saprotu.
bet cik mirkļi nogaidīšanas spētu līdzsvarot šo podziņas nejēdzīgo refleksiju?

utopian dream

"Jo vairāk mēs pievēršamies savai domu un jūtu pasaulei, jo vairāk to attīstām, jo ietekmīgāka tā kļūst; tā ir mūsu garīgās pasaules īpatnība. Tāpēc, lai palielinātu savu pozitīvo – mīlestības un līdzcietības – domu un jūtu spēku, mums tās ir apzināti jāizkopj. Īstenībā runa ir par derīgu garīgo ieradumu apguvi. To var panākt ar meditāciju."
Dalailama, fragments no darba „Par prāta pārveidi”

ha, tagad es kārtējo reizi pievērsīšos sevis garīgajai līdzsvarošanai un mazināšu vai arī centīšos atbrīvoties noslēdzoši no negatīvām emocijām, piemēram, dusmām vai naida ietekmes,un tiekšos izkopt to pretmetus – līdzcietību un mīlestību.
ha ha...
mani tik ļoti smīdina tādas domas, bet man patīk kā tās cirkulē manā prātā ^^

Izsīkums

Man patīk skumjas, paradoksāli, bet tās dod man spēku.
Es īstenībā varu pieņemt ļoti daudz ko, kaut gan sākumā bieži vien izrādu pārmērīgu pretestību vai neizpratni, bet sirds dziļumos manī nav to negāciju un tā riebīguma, ko bieži mēdzu paust uz āru.
varbūt tādā veidā es neapzināti pārbaudu cilvēkus, kuri vēlas neaicināti ienākt manā privātajā telpā, jo tad es vienkārši redzu cik lielā mērā tas cilvēks ir gatavs pieņemt mani tādu kāda esmu. Bet diemžēl vairums gadījumos pretestības izsīkuma mirklī, kad manī ir pamodusies neizskaidrojama pieķeršanās izjūta,tas otrs cilvēks šķiet ir noguris un uzmanība atsalusi...
tas man ir neizprotams paradoks. bet varbūt tomēr es visu saprotu, bet pilnīga apzināšanās paspilgtina nevajadzīgu un pilnīgi lieku smeldzi.
tomēr daudzos viņa vārdos es redzu savas uztveres aizmetņus, runājot par skumjām vai sērīgām izjūtām, viņš reiz bij ļoti trāpīgi uzrakstījis:
""es nemokos, man nav dikti slikti
es vienkārši esmu melanholisks
tas nav ne labāk ne sliktāk kā būt jautram
es esmu arī jautrs
tie vienkārši ir dažādi dvēseles stāvokļi
turklāt šinī ir vieglāk radīt
spēks ir kreatīvs ne destruktīvs
es negriežu vēnas un neraudu"
un
"jāmāk izbaudīt arī tas
es neesmu nelaimīgs ;)
tur ir liela starpība
esmu nomākts
varbūt tas dara mani laimīgu :D"
un tieši tādēļ šis Dostojevska aforisms-Если хотите, человек должен быть глубоко несчастен, ибо тогда он будет счастлив. Если же он будет постоянно счастлив, то он тотчас же сделается глубоко несчастлив - ir manu sajūtu prototips.

ilgu lamatas

vienkārši aizbetonēju sapņus.
vienkārši.
un
nemanot pati sevi esmu ievēlusi vientulīgā un gurdā piemānītu cerību sajūtā.
________
ierastie zvani ir pātrūkuši.
ierasti vārdi top nepasacīti.
ierastās gaidas ir sapelējušas
un smird.
nelabums turpat līdzās pusdieno
un dažas dienas ātrāk nosirmo