svētdiena, 2010. gada 23. maijs

Emociju sonāte

nav tik būtiski kur es biju, svarīgi ir - kur es esmu.
skabargainas distancēšanās vertikāles starp mani un pasauli. Pārspīlēts? es tikai priecātos.
...un tā viņa pavada dienu pēc dienas, ēdot filmu pēc filmas. Viņa smejas, raud, pārdzīvo, domā līdzi...citu pasauļu izdomātajiem tēliem un notikumiem. un nemanot realitāte ir pārvērtusies par neko neizsakošu vakuumu.